1. Sākums
  2. Tūrisms
  3. Ievas Akurateres koncerta “Veltījums Baltijas ceļam” atskats
Ievas Akurateres koncerta “Veltījums Baltijas ceļam” atskats

21. augustā plkst. 19.00 Raganā, kalnā pie Latvijas karoga par godu Baltijas ceļa 31 gadadienai norisinājās brīvdabas koncerts “Veltījums Baltijas ceļam”, kurā uzstājās Ieva Akuratere, Leons Sējāns un Matīss Akuraters. 

 

 

Atceroties Baltijas valstīm tik nozīmīgo vēstures notikumu “Baltijas ceļš”, daloties kopējās atmiņās par dalību tajā un skanot dziesmām, kas ikvienam latvietim saistās ar atmodas laiku, brīvdabas koncerts pulcēja gan vietējos novadniekus, gan novada viesus, zem plīvojošā Latvijas karoga radot maģisku sajūtu.

 

 

Brīvdabas koncertu rīkoja Krimuldas Tautas nams un pasākums tā apmeklētājiem bija bez ieejas maksas. 

1989. gada 23. augustā Baltijas Tautu kustība ((Latvijas Tautas frontes, LTF, Igaunijas Tautas Frontes un Lietuvas Tautas kustības “Sajūdis”) kopīgi organizēja un īstenoja akciju, kas starptautiski nodemonstrēja Baltijas tautu vienotību un apņēmību cīņai par Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Baltijas ceļš norisinājās tieši 50 gadus pēc Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas.

Cauri visām trim Baltijas valstīm, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu, 23. augustā plkst. 19.00 dzīvā ķēdē sastājās miljoniem cilvēku.  Baltijas ceļam bija plaša starptautiska rezonanse un tas deva spēcīgu impulsu turpmākajiem notikumiem Eiropā, kas noveda pie vairāku Eiropas valstu komunistisko režīmu sabrukuma.

Baltijas ceļš apliecināja, ka Baltijas valstu neatkarības idejai Baltijas sabiedrībā ir ļoti plašs atbalsts. Ļoti būtiska bija neatkarības atjaunošanas idejas starptautiska komunikācija, akcentējot Baltijas pievienošanas PSRS nelikumību un iesāktā neatkarības atjaunošanas procesa miermīlīgo raksturu. Jau nākamajā dienā pēc Baltijas ceļa vairākos vadošos Rietumu medijos tika atspoguļoti Baltijas ceļa notikumi, skaidrojot 23.08.1939. vēsturisko kontekstu un uzsverot lielo dalībnieku skaitu. Baltijas ceļam bija plaša starptautiska rezonanse, arī ģeopolitiskā nozīmē. Tas iedrošināja vairākas Eiropas tautas atbrīvoties no komunistiskajiem režīmiem, deva būtisku impulsu vācu tautas atkalapvienošanai vienā valstī  – dažus mēnešus pēc Baltijas ceļa krita Berlīnes mūris.

Baltijas ceļš 2009. gada 30. jūlijā tika iekļauts UNESCO “Pasaules atmiņa” dokumentālā mantojuma sarakstā.

Citi jaunumi Pašvaldība

Pajautā domei!

Uzdod savu jautājumu Krimuldas Novada domei

Kalendārs